Auto gāzes iekārta Audi V6 2.4

Audi V6 2.4 motoram var likt gāzes iekārtu? Man te viens stāsta, ka nevar, jo tam ir savādāka uzbūve nekā 2.6 un 2.8 un gāze neatgriezeniski var sabojāt 2.4. Kā tur īsti ir?

sailing (2013-03-04 10:58)  1   paskaties forumos vai uzzvani gaaziniekiem, buus vairaak adekvaata info kaa te

Tuftalogs (2013-03-04 13:06)      Faktiski visiem motoriem var likt gāzes iekārtu, pat dīzeļiem, tomēr dažiem dzinējiem ir konstruktīvi risinājumi, kuru rezultātā, izmantojot sašķidrināto autogāzi, nepietiekami tiek eļļota vārstu sistēma un rezultātā ar laiku tā nepilda savaf funkcijas. Tiesa gan, pašlaik tiek piedāvātas gāzes sistēmas, kurām ir vārstu piespiedu eļļošanas funkcija, tas stipri atvieglo dzinēju ekspluatāciju un ilgspējību.
Jebkurā gadījumā nav nerisināmu uzdevumu... ir tikai jautājums - cik tas izmaksās?

Theo (2013-03-04 18:18)      labāk patiešām sazinies ar kādu cienījamu gāzinieku darbnīcu... man atmiņā ir palicis ka vai tik 2,4 V6 nebija plastmasas ieplūdnieks un tamdēļ tā padarīšana bija problematiskāka. No otras puses manam čomam jau kādus gadus 3 uz 2,4 V6 stāv gāzes iekārta.

Edg (2013-03-04 18:35)      Par kādiem vārstiem tufta iet runa? Ja tu domāji tos motora gāzu sadales mehānismā tad pričom te gāze - benzīns? Tie tiek eļļoti no motora eļļošanas sistēmas un te ar degvielu nav nekāda sakara. A par dīzeļiem gan te gudri nodevi. Neviens viņiem pie mums neko tādu neliek galīgi tas neatmaksāsies. Ta arī jautājums kāda sistēma. JA tāda kas tikai gaisam pievieno gāzi un aizdedze tāpat notiek ar dīzeļa palīdzību. Tas ir galīgi garām un tadas sistēmas sen vairs neviens netaisa. Kādreiz padomju laikos bija, bet soļķis tāpat jālej iekšā un visa ekonomija bij labi 7-13%. Neatmaksājas. Skandināvos pārtaisa gan, bet tur tad liek uz biogāzi. Un tas ir tā, ņem nost pilnīgi visu kas ir saistīts ar dīzeļdegvielu. Augstspiediena sūkņa vietā liek sadalītāju, kā benzīna motoram un smidzinātāju vietā skrūvē aizdedzes sveces. Būtībā tas ir tas pats benzīna motors, bet nejēgā noforsēts kā dīzelis, gāze atļauj lielāku darba spiedienu. Tad nu zviedru zemnieki ar tādiem ar lauku brauc par baltu velti, nepērk dārgo statoila šķidrumu bet mājās l/s atkritumus raudzē un iegūto metānu ar kopresoru uzpilda traktoru.. Vēl dažu pilsētu autobusi tur arī ir līdzīgi pārveidoti, bet tie visi pēc būtības vairs nav dīzeļi jo ar soļķi nespēj strādāt. Sistēma noņemta. Piemēram Malmē ir šādi autobusi. Privātam šinī gadījumā ir stipri jāpiedomā jo modernie dīzeļi šodien sit pušu visas gāzes iekārtas izmaksu un ekonomijas ziņā.

Autoram ja viens ness kautkādu purgu vienmēr ir iespēja apjautaties pie kāda cita. Pabraukā pa vairakim kantoriem un apvaicājies. Rezultātā kautkāds vidējais būs un tad varēsi secināt kas un kā.

Tuftalogs (2013-03-04 18:57)      Edg... es par tiem vārstiem, kuri atrodas dzinējā.
Viens vārds - gāzes oktānskaitlis. Gāze, kā zināms ir "sausa", tas savukārt nozīmē to, ka daži dzinēji konstruktīvu īpašību dēļ, vārstu sistēma nesaņems papildus eļļošanu, ko parasti tas saņem ar benzīna degvielas palīdzību.
Starp citu - dīzeļiem liek un arvien biežāk, sevišķi komerctransportam.
Un neko nemontē nost, bet gan iestrādā dīzeļdegvielas sistēmā.

jollyroger (2013-03-04 19:20)      diez kā vārsti eļļojas ar benzīnu???
Galvā ir eļļas kanāli un dzinēja sūknis dzen eļļu arī uz galvu.
Arī parastajam metānam vajadzētu kompresijas pakāpi kaut kur ap 16, un tad varētu kādu vecāku dīzeli ar pārtaisīt.

Edg (2013-03-04 19:34)      Tufta - vai tu maz sajēdz ko pateici un kas ir oktānskaitlis? Palasi kautvai wikipēdiju par doto tēmu. Oktānskaitlim nav nekāda sakara ar sausumu vai slapjumu. Ir arī gudrīši kas apgalvo ka petroleja, lai arī ir tikai šķidrums, arī ir sausa un dīzelī nevar liet. Tikai nezkāpēc dzīzelis ar petroleju iet rūkdams un bez problēmām. Pat vairāk, pamatīgos mīnusos pat vel labāk jo petrolejā nav parafīna, šī ir viena no divām galvenajām atšķirībām no soļarkas. Otra atšķirība petroleja sastāv no vieglākām ogļūdeņražu molekulām. Un problēma atkal ne kautkādā mistiskā sausumā. Bet gan izmantotajos materiālos un dīzeļmotora degvielas sistēma tiek eļļota ar uz ogļūdeņražu bāzes izveidotu degvielu. Un arī petroleja nāk no tās pašas naftas un pat no tā paša krekinga torņa no kura benzīns un soļarka.
Ar gāzi sliktākajā gadījumā var rasties tika atsevišķu motora detaļu materiālu nesaderība. Bet vienalga gāzu sadales mehānisma vārsti tiek eļļoti no motora eļļošanas sistēmas. Tas pats rodas kad biodīzeli ielej motoram kura sistēmā izmantotas gumijas kuras nepaness bio. Tad arī rodas visādi tirliņi ar savām spīdošajām Nobeļa prēmijas cienīgajām idejām, galīgi ne pa tēmu.
Es jau tev minēju ka ir sistēmas kuras piešpricē gāzi dīzelī iesūcamajam gaisam. Bet šinī gadījumā soļķis iekšā tāpat ir jālej un visa ekomija ir vidēji ti 10%. Jautajums vai ir kāda jēga ar tik nenozīmīgu ieguvumu kautko investēt? Pat ja tas ir komerctransports ar lielu noskrējienu. A tur kur tie motori tiek pārtaisīti pilnībā pamatā ir zaļās subsībijas par zaļo domāšanu, un pilsētās samazināt CO2 un kvēpus kas rodas dīzelim strādājot neatbilstošās slodzēs. Bet fermeriem tas rada iespēju būt neatkarīgiem no naftas magnātiem. Kā jau minēts iepriekš.

vilks28 (2013-03-04 20:43)      cik es zinu benzīns neko neeļļo,ja tas nau divtaktu motors. Tur varētu būt montāžas problēmas,jo negrib čakarēties. Zinu ka ir pežasss kam ir visādi plastmasas vāki,kas vecām bieži lūzt pie borēšanas un ir pasālīti.

Tuftalogs (2013-03-04 21:05)    1 Dārgie inženieri... benzīns veido eļļošanas plēvīti uz visām kustīgajām iekšdedzes dzinēja virsmām. Savukārt gāze - nē. Un tādēl ir speciālās gāzes eļļas utt. etc.
Par vārstiem... piemēram toyota´s VVTI sērijas dzinējiem ar to tiešām ir problēmas, jo vārsti tiek eļļoti tikai zemākā temperatūrā, nekā to pieļauj gāzes degšanas temperatūra, kura kā zināms ir augstāka par benzīna. To cerams neviens neapstrīdēs?
Un vēlreiz... benzīns VEIDO eļļošanas plēvi uz detaļām.
Edg... par dīzeļa - gāzes ekonomiju Tu mazliet pārspīlē - vidēji ir 25% līdz 35% ekonomija...

jollyroger (2013-03-04 22:23)      Un kāds sakars ir eļļošanai ar gāzes degšanas temperatūru un vārstu sakaršanu?
Ja kas, gāzes dzinējiem nav tāda jēdziena kā oktānskaitlis, bet methane number.
Benzīns neko neveido, tikai dzesē vārstus.

lapsa_13 (2013-03-05 10:21)    1 Nenoturējos,lai neiekomentētu...lieta tāda,ka benzīna dzinējos,degvielas sprausla ir vērsta tieši pret ieplūdes vārsta kakliņu,respektīvi viņa ne tikai ieeļļo šī vārsta kātu,bet arī to dzesē,kas ar gāzes iesmidzināšanu nenotiek,tad nu tieši tāpēc ieplūdes traktā tiek piešpricēta speciāla eļļa,kas vismaz pieeļļo ieplūdes vārstus. Kas par temperatūrām,tad ar gāzi šis lielums ir biškas augstāks,nekā oriģinālajā izpildījumā un te nu ir jārēķinās,ka uz vārstiem,galvu ir uzlikti daudz nelabvēlīgāki apstākļi,kas dažiem dzinējiem jau tā ir uz robežas.
Nu un visbeidzot par dīzeļu gāzes modernajām iekārtām...gāze tiek piešpricēta ieplūdes traktā un tas notiek tikai pie optimāliem apgriezieniem. Dzīvē brīvgaitā un slodzē dzinējs strādā ar to pašu soļķi,bet pārējā laikā uz gāzes. Ekonomija būs tieši komerctransportam,kurš tiek ekspluatēts uz garākiem gabaliem,jo šīs sistēmas instalācija vilks ~800Ls

Erihs (2013-03-19 15:36)    1 Braucu ar A6 2.4 ar gāzes iekārtu ap 100 000 nobraukts , bez problēmām. Iekārta ar visu darbu maksāja 600ls. Motors iet kā bitīte ,bez visām specālām eļļošanas uzpariktēm.

Uzdot jautājumu
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu