Rupjā valoda pie stūres
Reiz lasīji ko līdzīgu anekdotei, ja vēl rerunā rupjiem vārdiem, tad sāc braukt ar mašīnu un ātri vien sāksi lamāties...un patiesi, kopš sāku pati vadīt auto, jūtu ka kļūstu ar lamuvārdiem leksikā bagātāka un pat paspūkt ikdienas sarunā...kā ir ar Jums, vai tas it tikai mīts vai realitāte? Varbūt pati esmu neiecietīga un nesavaldīga???
edding (2017-05-18 11:45)
Man ļoti nepatīk braukt, kad pa priekšu tirinās onkulis gados. Tas ir vēl trakāk, nekā blondīna ar telefonu rokā.
Nekad neesmu redzējusi, ka slikti brauktu sieviete krietnos gados. Viņas laikam saprot, nevari, nebrauc. Veči nē, tiem pašapziņa augstumos.
raudinja (2017-05-18 23:36)
Lamāšanās NEKO nedod,jo ārpusē cits ko lamā,,tevi nedzird!
Maitā tik savus nervus tālāk,,
Es iesledzu pofigismu un braucu savu ceļu,,ja kāds piecert priekšā nav jālamājas un nedaru to,bet piebremzeju,,lai jau skrien,nav mana caureja
!!
Jābut iecietīgam šoferim pie stūres,lamāšanas neko nedod ne sev ne citiem,
Spied gāzi grīdā,lai mauc garām ja kaitina blondie brauceji,
Laikam ar esi blondine pie stures,,:D
Rondijs (2017-05-18 23:43) 23:36 nu es parasti vēl arī "uzpīpinu", kad lamājos uz kādu, tad tomēr viņš kaut ko dzird un saprot manu reakciju? :D
Torpedo (2017-05-18 23:50) 1 Es gan esmu mierīgs kā valis pie stūres - braucu diezgan agresīvi un riskanti, man krata dūres, bet augstākais, kā reaģēju - līdzjūtīgi pasmaidu :) Kaut gan, vajadzētu, vajadzētu gan lamāties, lai izladētu emocijas - tas ir ļoti veselīgi. Bet kkā nav tās emocijas, visu uztveru filozofiskā mierā - a ja nu rīt atomkarš, par ko tad vispār tagad uztraukties
<< iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 24 (kopā 24) |